Iedomājušies, ka materiāla skaistums top redzamāks pretstatos, tieši pavasarī radījām betona (jeb citā vārdā - cementa) spainīšus. Kā tos izmantojam? Kā vien iepatīkas - tāpat vien kāda stūrīša izdaiļošanai, augt griboša auga iestādīšanai vai sveces ieliešanai! 

Kādā jaukā dienā PIESTU uzrunāja divas cisterciešu ordeņa māsas. Klostera pagrabos bija beigušies sveču krājumi! Ņēmām vaskus, kanēli, krustnagliņas un citas būtiskas sastāvdaļas, kūrām uguni un izglābām situāciju, radot īstās sveces. Novērtējiet arī jūs! :)

Vienlaikus uzzinājām, ka  Ordo Cisterciensis (saīsināti OCist) ir mūku un mūķeņu ordenis, kas radās 1098.g. Burgundijas valstī (tagad Francija), kad 21 Benedektīniešu mūks tur nodibināja Sito abatiju. Ordenis māca roku darbu un pašpietiekamību, klosteri sevi uzturēja ar lauksaimniecību un alus darīšanu. Mūki tika dēvēti par "baltajiem mūkiem", jo valkāja baltas drēbes (benedektīnieši jeb "melnie mūki" tērpās melnā). 1200. gada aprīlī Romas pāvests Inocents III aicināja Cisterciešu ordeņa abatus un mūkus doties uz Līvzemi sludināt kristīgo ticību. 1205. gadā Marienfeldas abatijas mūki Svētā Nikolaja kāpā Daugavgrīvā uzcēla klosteri, tika izveidots jauns cisterciešu konvents. Ap 1230. gadu otrs klosteris tika dibināts Tērbatas bīskapijas teritorijā Kerknā un 1317. gadā trešais klosteris Padisē dāņu Igaunijā. Cistercieši veicināja lauksaimniecības un amatniecības attīstību, jauno tehnoloģiju izplatīšanos viduslaiku Eiropā. Daugavgrīvas klostera brāļi 1266. gadā uz Dūņupes starp Ķīšezeru un Daugavu (tagad Mīlgrāvis) ierīkoja pirmās ūdensdzirnavas Latvijas teritorijā.

Kādā jaukā dienā PIESTU uzrunāja cisterciešu māsas...