09.11.2011 13:02

Parabēnu konservanti: Tie ir sastopami šampūnos, ādas kosmētikā, sejas maskās, matu kopšanas līdzekļos, nagu krēmos un ilgviļņu sastāvos. Agrāk tos uzskatīja par maigiem konservantiem, bet tikai līdz brīdim, kad zinātnieki tos atrada krūts vēža šūnās. Laboratoriskajos pētījumos ir pierādījies, ka parabēni atdarina hormona estrogēna darbību un tas var izsaukt krūts vēzi. Uz etiķētēm parabēnus apzīmē kā - methylparaben, bythilparaben, propylparaben. Šie konservanti tiek lietoti ļoti plaši un tas nozīmē, ka sastopami ikvienā mājā, kur tiek lietoti kosmētiskie līdzekļi un personīgās higiēnas produkti.

Formaldehīds: lēts un efektīgs konservants, kuru izmanto kosmētiskajos līdzekļos. Pēc būtības, tas ir spēcīgs kancerogēns un elpošanas ceļu kairinātājs. Bez tam, ir pierādīts, ka apmēram 8% cilvēku ir alerģija pret šo konservantu. Uz etiķetēm atpazīstami kā - imadazolidinyl urea, diazolidinyl urea, 2-bromo-nitropropane-1-3 (jeb Bronopols), 5-bromo-5-nitro-1-3-dioxane (jeb Bromidox). Jāpiebilst, ka Zviedrijā un Japānā šie konservanti ir aizliegti izmantošanai kosmētiskajos līdzekļos.

Putošanos veicinošās vielas: Tās galvenokārt tiek izmantotas dušas želejās, sejas tīrītājos, matu šampūnos. Biežāk izmantotas ir Sodium Laurth Sulfate (nātrija laureātsulfāts, jeb SLES), Sodium Lauryl Sulfate (nātrija laurilsulfāts SLS), Diethanolamine, Triethanolamine, TEA-laurylsulfate, Cocamidopropyl Betaine. Pētījumos ir konstatēts, ka SLES un SLS ir mutagēni, tās iekļūst asisnsrites sistēmā, šīs vielas var bojāt imūnsistēmu. Piemēram SLS mijiedarbojoties ar citām ķīmiskām vielām var pārveidoties par nitrozamīniem, jeb kancerogēnām vielām. Tās organismā absorbē nitrātus lielos apjomos. Tas ir pat bīstamāk kā lietot ar nitrātiem piesārņotu pārtiku. Interesanti, ka SLS un SLES tiek izmantoti arī auto šampūnos, grīdu tīrītājos, motoru mazgāšanas līdzekļos u.c. 

Minerāleļļas un silikona šķidrums. Jā, arī tādas lietas ir meklējamas kosmētiskajos līdzekļos. Kosmētiskie līdzekļi pamatā sastāv no bāzes (ūdens, eļļas, emulgatori), aktīvajām vielām (ekstrakti, aminoskābes, mitrinošās vielas) un palīgvielām (dažādi konservanti, krāsvielas, smaržvielas). Te nu ražotājiem paveras izvēles iespēja, lietot augu eļļas un taukus, minerāleļļas vai arī sintētiskie materiāli (piemēram silikoni). Ražotāji ir iecienījuši silikonus un sintētiskās minerālēļļas to lētuma dēļ un "paklausīgo" īpašību dēļ. Mazās devās organismam ir nekaitīgas šīs vielas, tomēr lietojot regulāri šši vielas pārklāj cilvēka ādu kā plastmasas plēve tādejādi izjaucot ādas dabīgo imūnsistēmu, nomāc ādas spēju elpot, absorbēt mitrumu un barības vielas. Minerāleļļa palēnina šūnu normāli veidošanos, tāpēc āda pāragri noveco. Bez tam, organisms arī no toksīniem atbrīvojas caur ādu, bet, ja ats nav iespējams, tiek veicināta pūtīšu veidošanās. Ieteicams izvairīties no kosmētisko līdzekļu lietošanas, kuru sastāvā varat lasīt 'Dimeticone', 'Polysiloxane' u.c. 

Ir ražotāji, kuri reklamē un kā vērtīgu sastāvdaļu norāda kolagēnu (Collagen). Tas ir proteīns no kā pamatā sastāv ādas strukturālais tīkls. Tiek uzkatīts, ka ar laiku šī tīkla struktūra izirst, āda kļūst grumbaina, plāna. Tad nu reklamējot kalogēnu tiek teikts, ka āda izlīdzināsies, kļūs biezāka, gludāka. Tomēr, ja kalogēns ir iegūts no piemēram, putnu kājām vai liellopu ādām, tas ir kaitīgs cilvēkam, jo cilvēka ādas šunām tas ir svešs. Kalogēns ādas virspusē veido plēvīti, tādēļ caur ādas porām ir traucēta mitruma iztvaikošana. Liekais ūdens uzkrājas ādā, rodas pietūkums, ko nepamatoti notur par grumbu izlīdzināšanās efektu. Līdzīgi efekti rodas arī lietojot kosmētiskos līdzekļus, kuru sastāvā ir minerāleļļas. Nelietojiet kosmētiskos līdzekļus, kuru sastāvā ir 'Collagen'!

Secinājumi: Esiet zinoši un izglītoti. Intersējieties par to, ko Jūs lietojat ikdienā uz savas ādas. Centieties izvēlēties maksimāli dabīgus kosmētiskos līdzekļus. Rakstā minētās sastāvdaļas nav visas, kas uzskatāmas par kaitīgām, bet šīs ir tās, kurām pirmkārt vajadzētu pievērst uzmanību.  Saudzējiet sevi!

Publikāciju sagatavoja www.piesta.lv radošā komanda

Rakstā izmantoti interneta resursi